Teorētiski tās ir automašīnas, kuras spēj pašas sevi vadīt. Lai gan ideja par tām pastāv jau kopš 1920. gadiem, šobrīd patiesi pašbraucošas automašīnas plašiem patērētāju lokiem vēl nav pieejamas.
Pašlaik tas nav iespējams, jo patiesībā šādas automašīnas vēl nepastāv ikdienas lietošanai. Nākotnē, ja autonomajā transportlīdzeklī nebūs cilvēka, policija nebūs spējīga izdot sodu. Bet, kā tad sodīt mašīnu?
Ir cerība, ka autonomās automašīnas varētu savstarpēji koordinēties un risināt satiksmes problēmas. Tomēr, tā kā tās arī ir automašīnas, šī problēma varētu palikt nemainīga.
To nosaka programmētāji. Ja kods ir veidots pēc ētiskiem standartiem, automašīnai vajadzētu būt drošai. Tomēr ir jāņem vērā, kurš ir programmētājs un kādi ir viņa mērķi.
Varat tās nosaukt, kā vien vēlaties — galu galā, tās ir automašīnas.
Pašlaik nē, jo tās vēl nav pilnībā izstrādātas un ieviestas praksē. Tomēr ir jābūt uzmanīgiem, kad tās kļūs par ikdienu, jo uztraukumi par to autonomiju saglabājas.
Kopsavilkums: Pašbraucošās automašīnas ir viens no mūsdienu daudzsološākajiem konceptiem, lai gan tās vēl nav pilnībā izstrādātas. Tās sola pārmaiņas, bet vienlaikus rada juridiskus, ētiskus un tehniskus izaicinājumus.
